Forumu cikls “Latvijas vērtības 2018”

Kopsavilkums

Ievads

  Nodibinājums “Latvijas Nacionālo vērtību fonds” (LNVF) dibināts 2018. gada martā ar mērķi izveidot sabiedrisku organizāciju, kas rūpēsies par Latvijas vērtībām. LNVF valdē darbojas trīs cilvēki, kuri pārvalda fonda aktivitātes:

• Egils Cīrulis – LNVF valdes priekšsēdētājs,
  
• Patriks Grīva – idejas autors un LNVF valdes loceklis,
  
• Ivars Āboliņš – LNVF valdes loceklis.
  

  Forumi “Latvijas vērtības” ir LNVF jauna iniciatīva, lai skaidrotu situāciju ar pieaugošo darbaspēka problemātiku reģionos, kā arī izdarītu būtiskākos secinājumus saistībā ar dzīves vides pilnveidošanu Latvijā. LNVF, par pirmo un galveno vērtību Latvijā izvirzot cilvēku, izlēma apzināt problemātiku, uzklausot visas iesaistītās puses, kuras ir iesaistītas cilvēka dzīves vides veidošanā mūsu valstī. Ņemot vērā, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, no Latvijas joprojām, arī 2017. gadā, uz dzīvi citās valstīs pārceļas vairāk cilvēku, nekā atgriežas, LNVF valde izlēma, ka fonda darbība tiks uzsākta, meklējot iespējas remigrācijas veicināšanai, tādējādi risinot darbaspēka trūkuma problēmu.

  Lai apzinātu aktuālo situāciju, uzklausītu visu iesaistīto pušu atzinumus, saskatītu problemātiku un meklētu risinājumus, tika izlemts organizēt forumu ciklu “Latvijas vērtības” katrā no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem. Apaļā galda diskusijās forumos piedalījās: valsts un pašvaldību pārstāvji; Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) speciālisti; uzņēmēji – darba devēji; darba ņēmējus pārstāvošās arodbiedrības; diasporas organizācijas; dažādu darbaspēka jautājumu risināšanas iniciatīvu veidotāji un citas iesaistītās puses.

Šajā pārskatā atrodamas forumu “Latvijas vērtības” laikā iegūtās atziņas, izteiktie secinājumi un iespējamie risinājumi par tēmām:

• Uzņēmējdarbība un darba vide
  
• Dzīves vide Latvijā
  
• Reģionālie remigrācijas koordinatori
  
• Remigrācijas pieredze
  
• Informācijas pieejamība un novadīšana līdz mērķauditorijai.  
  

LNVF vadība ir gatava apspriest sadarbību tālāk aprakstīto risinājumu realizēšanā.

Forumu pamattēma: “Darba meklētāji un remigrācija”.

Apspriežamie jautājumi:

1.     Dzīves un darba vide Latvijā – vērtējums un priekšlikumi pilnveidei.

2.     Vēlamās informācijas novadīšana līdz mērķauditorijai.

Forumu formāts ir moderatora vadīta apaļā galda diskusija, kurā dalībniekiem ir gan prezentācijas, gan viedokļu apmaiņas iespējas.

Uzņēmējdarbība un darba vide

  Patlaban galvenie ekonomikas izaicinājumi izriet no norisēm darba tirgū – brīvo darba roku skaits samazinās, kas rada spiedienu uz algām un ietekmē ražotāju konkurētspēju. Vienīgais ceļš, kā nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi situācijā, kad darbaspēka daudzums sarūk, ir palielināt ekonomikas produktivitāti un veicināt resursu izmantošanas efektivitāti. Eksporta un investīciju stimulēšana, produktivitātes pieaugums un cilvēkkapitāla attīstība ir būtiskākie faktori, uz ko jākoncentrē uzmanība valstī.

  Uzņēmēji visos reģionos atzīst darbaspēka resursu trūkumu, pat līdz kritiskai robežai. Tas ne tikai neļauj uzņēmumiem attīstīties, bet bieži vien sāk ietekmēt jau pamatfunkciju veikšanas kvalitāti un apjomu. Mūsdienās ir raksturīga liela darbaspēka kustība visā pasaulē, tāpēc  jābūt reģionālai stratēģijai tās regulēšanā.

  Uzņēmēji ir gatavi spert nepieciešamos soļus problēmas risināšanā. Viņi vēlas radīt darba ņēmēju konkurenci ar darbaspēku, kas tiktu ievests no trešajām valstīm. Uzņēmēji grib, lai valstī ievestā darbaspēka nodokļu apjomu pielīdzinātu vietējā darbaspēka nodokļu apjomam.

• Lai mazinātu uzņēmēju spiedienu un vēlmi atvieglot nodokļu slogu ievestajam darbaspēkam, būtu nepieciešama valsts mērķtiecīga, plānveida un aktīva rīcība remigrācijas procesa īstenošanā, kā arī šā procesa publicitātes īstenošana un skaidrošana Latvijas sabiedrībai un diasporas vidē.
  
• Valsts nodokļu sistēmai jābūt ilglaicīgi paredzamai.
  
• Prioritārs ir vietējā kapitāla uzņēmumu valstisks atbalsts.
  
• Nepieciešams paaugstināt vidējo un mazo uzņēmumu efektivitāti tirgū, lai uzņēmēji varētu ar izpratni pielāgoties tirgus attīstības tendencēm.
  
• Nepieciešama uzņēmēju izglītošana, piemēram, organizējot labas darba vides un sociālo pabalstu prakses apmaiņu starp uzņēmējiem ne tikai lokālā, bet arī starpreģionu mērogā.
  
• Nepieciešams mazināt normatīvo aktu slogu un kontrolējošo iestāžu radīto administratīvo slogu. Ieteikums būtu organizēt pašvaldību, iestāžu speciālistu un uzņēmēju kopīgu darba grupu vai pasākumu kopumu, lai veiktu pētniecisku un analītisku darbu par normatīvo aktu slogu un kontrolējošo iestāžu radīto administratīvo slogu Latvijā. Sagatavotais izvērtējums būtu jāiesniedz valdībā un Saeimā, lai panāktu optimālu rezultātu.
  
• Nozīmīga ir ceļu infrastruktūras sakārtošana lauku teritorijās, jo tas stimulēs gan darbaspēka intensīvāku kustību, gan remigrācijas intensitāti laukos, gan jaunu uzņēmumu rašanos lauku teritorijās.
  
• Nepieciešams stimulēt labas pārvaldības prakses pieredzes apmaiņu starp pašvaldībām.
  

  Reģioniem ir grūti piesaistīt speciālistus no Latvijas centra un lielajām pilsētām sakarā ar augstām atalgojuma prasībām un vēl jo grūtāk ieinteresēt potenciālos remigrantus.

• Viens no būtiskākajiem motivatoriem remigrācijai ir vidējās algas pakāpenisks kāpums valstī.
  

  Arodbiedrību skatījumā būtiska problēma ir darba devēja nevērīgā attieksme pret darba ņēmēju, darba vides kvalitāte, izaugsmes iespēju trūkums. Šie faktori bieži kļūst par primāro iemeslu darba ņēmēju migrācijai.

• Ir jāstimulē uzņēmumu izpratne par darba vides un sociālo aspektu uzlabošanu, kā arī savu darbinieku izglītošanu. Lai veidotos Eiropas standartiem atbilstoša darba vide Latvijā, uzņēmējiem jāiegulda savos darbiniekos. Tas sekmēs katra uzņēmuma pozitīvo tēlu un potenciālo remigrantu atgriešanos. Labākais darba vides tēla radītājs citiem ir esošais darbinieks.
  

  Jāmotivē darba meklētāji kļūt elastīgākiem un aktīvākiem, jāspēj parādīt ieguvumus un Latvijas uzņēmumu potenciālu. Tāpat jāveicina uzņēmēju izpratne par darba vides attīstības nepieciešamību atbilstoši mūsdienu situācijai.

• Nepieciešams aktīvi īstenot darba vidē organizētas apmācības, kam ir pieejams valsts finansējums, tostarp palielinot uzņēmēju informētību par šādām iespējām. ESF projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” (projekts Nr. 7.1.1.0/15/I/001) ietvaros īstenotā aktīvā nodarbinātības pasākuma “Apmācība pie darba devēja” mērķis: ar darba devējam vajadzīgā ES finansiālo atbalstu īstenots projekts, lai profesionālo, vidējās izglītības un arodizglītības iestāžu audzēkņiem nodrošinātu darba vidē balstītas mācības, kā arī mācību prakses iespējas.
  
• Nepieciešams pārskatīt bezdarbnieku izglītības vides finansējumu un tematiku, lai bezdarbnieki efektīvāk iekļautos darba tirgū; mazināt formālās darbības gan sociālajos dienestos, gan ilgstošo bezdarbnieku vidū; stimulēt apmācību programmas uzņēmumos, kur atbildība ir gan darba devējam, gan darba ņēmējam.
  

  Īpaša uzmanība jāpievērš mazkvalificētā darbaspēka problemātikas risināšanai Latvijā, jo šajā segmentā vēl ilgi nespēsim konkurēt ar Eiropas darba tirgu.

• Mazkvalificētā darbaspēka pārkvalificēšanās valsts programmām jābūt pastāvīgām, nevis kampaņveida, arī pielāgojamām uzņēmēju vajadzībām. Ļoti būtiska nozīme ir NVA veiktajam darbam un aktivitātēm, NVA sadarbībai ar uzņēmējiem un to organizācijām.
  
• Veicināt inovācijas un produktivitāti uzņēmumos, kas samazina mazkvalificētā darbaspēka nepieciešamību. Popularizēt inovāciju ieviešanas iespējas uzņēmējiem.
  

  Veiksmīgākai remigrantu piesaistei ieteicams:

• Darba piedāvājumu aktivitāšu pasākumus veidot vasarā, kad potenciāli lielākā daļa ārvalstīs mītošo tautiešu ierodas apciemot Latviju;
  
• Nepieciešams palielināt informācijas plūsmu diasporai par uzņēmējdarbības un dzīves vides attīstību Latvijā. Šīs saiknes saglabāšana ir būtiska ne tikai īstermiņā, bet arī daudzu gadu perspektīvā.
  

Dzīves vide Latvijā

  Forumu cikla “Latvijas vērtības” ietvaros pierādīts, ka atalgojums nav vienīgais nozīmīgais faktors, ko cilvēki izvērtē, izskatot iespēju uzsākt dzīvi kādā Latvijas reģionā. Kopumā tikpat būtiski ir divi citi faktori: bērnu izglītības iespējas un dzīvojamā fonda resursi.

  Ja darba dzīve reģionā ir aktīva, pieprasījums pēc pirmsskolas iestādēm ir īpaši liels. No galvaspilsētas attālākajos novados ir vieglāk dabūt vietu bērnudārzā.

• Pašvaldībām un valsts institūcijām jāstrādā pie konkrētiem ilgtermiņa instrumentiem, kas palīdz uzlabot dzīves kvalitāti iedzīvotājiem un it īpaši jaunajām ģimenēm ar bērniem.
  

  Pašvaldībām ir īpaši liela loma, lai noturētu iedzīvotājus reģionā un piesaistītu jaunus. Tiek uzlabota skolu infrastruktūra, tās tiek modernizētas, veidotas dienesta viesnīcas. Ir pašvaldības atbalsts pirmsskolas un skolas vecuma bērniem, iespēja saņemt no pašvaldības mācību līdzekļus, veiksmīgākajiem audzēkņiem tiek maksātas stipendijas. Tomēr, piemēram, Ludzas novadā aptuveni 25% no tur dzimušajiem līdz skolai nenonāk, jo vecāki izbrauc uz ārvalstīm.

• Īpaši svarīga ir pašvaldības vēlme stratēģiski un mērķtiecīgi plānot atbalsta mehānismus ģimenēm ar bērniem. Svarīgi ir pašvaldībām orientēties ne tikai uz pabalstu sistēmu, bet arī attīstīt pakalpojumu pieejamību.
  

  Pašvaldības iegulda darbu un līdzekļus, attīstot pirmsskolas izglītības iestādes, taču lielā daļā pašvaldību, it sevišķi pilsētās, pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Tāpēc ir nepieciešams aktivizēt pašvaldību vēlmi risināt šo problēmu, stimulējot privātos uzņēmējus attīstīt pirmsskolas izglītības iestādes.

  Latvijas priekšrocība salīdzinājumā ar citām Eiropas attīstītajām valstīm ir iespēja reģionos individuāli risināt problēmas gan ģimenēm ar bērniem, gan remigrantiem, tāpat ir iespējama individuāla pieeja bērnu apmācībai skolās. Tomēr visos forumos tika kritizēta Latvijas izglītības sistēma, tāpēc nepieciešams aktivizēt politisko gribu, lai IZM veiktu analīzes, īstenotu izmaiņu izstrādes un ieviestu izglītības sistēmā projektus, kas balstīti uz ilglaicīgu un fleksiblu, mūsdienu dzīves nepieciešamībām pielāgoties spējīgu sistēmu.

• Nepieciešams mainīt vai pilnveidot izglītības sistēmu Latvijā atbilstoši mūsdienu dzīves un darba vides prasībām, ieviešot saturu, kas balstīts uz lietpratību, izvērtējot un apkopojot labāko attīstīto valstu pieredzi.
  
• Īpaša uzmanība jāpievērš izglītības satura kvalitatīvajam aspektam un praktiskā pielietojuma pieredzei.
  
• Investējot jauniešu apmācībā, nepieciešams radīt noteikumus ieguldīto līdzekļu atražošanai. Piemēram, noslēgta valsts vai pašvaldības iestādes vienošanās ar jaunieti par to, ka pēc izglītības iegūšanas viņš noteiktu laiku nostrādā Latvijas ekonomiskajā vidē. Savukārt, ja tas netiek izpildīts, jaunietim ir pienākums atmaksāt viņa izglītībā ieguldītos līdzekļus.
  
• Jāveicina sadarbība izglītības jomā starp novadiem kā pieredzes apmaiņa, kopīgu pakalpojumu izstrādāšanas iespējas.
  
• Ieteicams ieviest skolās novada mācību; tas ir ļoti labs instruments, kas stimulē un attīsta lokālpatriotismu jauniešos.
  
• Audzēkņiem skolās būtu sistemātiski jāveido izpratne par uzņēmējdarbības vidi, vienkāršoti, bet visaptveroši skaidrojot tās principus. Jau vidusskolas vai augstskolas laikā jāpalīdz jauniešiem apvienot mācības ar darbu, iekļauties uzņēmumu darba vidē, sniedzot reālu pienesumu uzņēmumam, kā arī ātrāk nostiprinoties kā personībai darba tirgū.
  

  Latgalē paaudžu maiņa ir īpaši nepieciešama, jo reģionā dzīvo pārsvarā vecāka gadagājuma ļaudis. Tas, ka jaunieši dodas iegūt izglītību un darba pieredzi ārvalstīs, nav nekas negatīvs, taču ir jāceļ valsts prestižs, jāattīsta dzīves un sociālā vide, lai viņi vēlētos atgriezties Latvijā.

  Visos reģionos ir akūts dzīvojamā fonda trūkums, kas ir gan remigrācijas, gan iekšējo migrāciju bremzējošs faktors. Trūkst mājokļu, ko iegādāties, taču vēl būtiskāka ir  nepieciešamība pēc īres dzīvokļiem.

• Īres nami kā iespējamais risinājums būtu valsts un pašvaldības primāri risināmais jautājums.
  
• Dzīvojamā fonda attīstībai ir nepieciešams meklēt valstiskus risinājumus un stimulēt lielāku pašvaldību iniciatīvu. Dzīvojamo telpu īres likumprojekta tālāka virzīšana 13. Saeimā ir īpaši aktuāla. Tas regulētu dzīvojamo platību īres tirgu, kā arī normalizētu situāciju ar īstermiņa īres piedāvājumiem, kas pašlaik neveicina problēmas risinājumu.
  

  Pašvaldībām ir aktīvi jāiesaistās savas darba un dzīves vides popularizēšanā. Pašvaldību kvalitatīvas dzīves vides piedāvājumu konkurence komunikācijā ar diasporu būs efektīvs remigrācijas veicināšanas instruments.

Reģionālie remigrācijas koordinatori

  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk VARAM) īstenotais “Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”” ir atzīstams par ļoti veiksmīgu pilotprojektu komunikācijā ar diasporu. Šis pilotprojekts noteikti  jāattīsta kā valsts nozīmes stratēģisks projekts ar pašvaldību aktīvu iesaisti, ar koordinatoru tīkla paplašināšanu tieši pašvaldībās. Tas būtu viens no risinājumu variantiem tā sauktajai “Vienas pieturas aģentūrai”.

  Diasporas uzticība pašvaldībām patlaban ir daudz lielāka nekā valstij, tāpēc nepieciešams mudināt pašvaldības aktīvāk iesaistīties remigrācijas procesos. “Reģionālās remigrācijas koordinatoru” darbības potenciālais pienesums ekonomikā  2018. gada laikā:

  2018. gada laikā ar remigrācijas koordinatoru līdzdalību atgriezušies 399 cilvēki, no kuriem 250 pieaugušie.

  Pieņemot, ka atgriezušies ģimenes cilvēki ir augsti motivēti strādāt un iekārtojas darbavietās, kur vidējais atalgojums sasniedz vismaz vidējo valstī, redzam šādu apgrozāmo līdzekļu un nodokļu akumulāciju valstī, ko ienes 250 strādājošie:

  Tabulā redzams, ka gadā potenciālais nodokļu ieguvums valstī ir 1 586 700,00 EUR.

  Savukārt, ja šie cilvēki ir apmierināti ar dzīvi Latvijā un strādā vismaz piecus gadus,  potenciālais nodokļu apjoms, pastāvot nemainīgai nodokļu sistēmai, veido 7 933 500,00 EUR. Savukārt potenciālais šo ģimeņu apgrozāmo līdzekļu apjoms piecu gadu laikā ir 15 000 000,00 EUR.

  Tas noteikti būtu minimālais pienesums Latvijas ekonomikai, jo vismaz 20% no atbraukušajiem iesaistās uzņēmējdarbībā, kas potenciāli rada jaunas darbavietas un dod daudz lielāku ekonomisko efektu.

 Lai stimulētu remigrantu iesaistīšanos saimnieciskās darbības uzsākšanā, nepieciešams turpināt 2018. gadā uzsākto grantu piešķiršanu konkursa kārtībā remigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai. VARAM granti remigrantu saimnieciskās darbības uzsākšanai ir viens no stimulējošiem faktoriem, lai mudinātu aizbraukušos atgriezties Latvijā un uzsākt savu saimniecisko darbību

  Reģionālie remigrācijas koordinatori, gatavojot personalizētus informācijas piedāvājumus, ir secinājuši, ka pastāv trīs tipiskākās problēmsituāciju grupas, kas kavē remigrācijas procesu.

1.       Informācijas trūkums par Latvijas normatīvo aktu prasībām diasporas, tostarp potenciālo remigrantu, vidū.

2.      Nepilnības Latvijas normatīvajā regulējumā jeb šķēršļi remigrācijai.

3.       Negatīvi stereotipi vai neizdevusies pieredze komunikācijā ar Latvijas valsts pārvaldes iestādēm.

Remigrācijas pieredze

  Motivācija, kas patlaban mudina tautiešus atgriezties Latvijā, ir viņu vēlme, lai bērni izglītību iegūst dzimtajā valodā. Tiek minēts, ka bērnu skološana Latvijā ir ērtāka. Potenciālie saimnieciskās darbības uzsācēji vēlas iegūto pieredzi ārzemēs izmantot dzimtenē. Daļa tautiešu atgriežas, stipro dzimtas saišu mudināti. Citiem iemesls atgriezties Latvijā ir drošāka dzīves vide (terorisma draudi, masu nekārtības). Viens no stimulējošiem faktoriem, kas veicina vēlēšanos atgriezties Latvijā, ir atziņa, ka “jebkur citur pasaulē es esmu tikai iebraucējs, bet Latvijai esmu piederīgs”.

• Valstij ir nepieciešams definēt un pieņemt īstermiņa un ilgtermiņa remigrācijas risinājumus.
  
• Jāpaaugstina pašvaldību loma remigrācijas sekmēšanā, ņemot vērā, ka potenciālo remigrantu uzticēšanās līmenis pašvaldībām ir augstāks nekā valstij kopumā.
  
• VARAM uzsāktais pilotprojekts “Reģionālais remigrācijas koordinators” ir vērtējams kā sekmīgs un nepieciešams Latvijas tautsaimniecībai, un tas būtu jāvirza kā valsts finansēts projekts, kā valsts remigrācijas stratēģijas viena no pamatnostādnēm. Reģionālo remigrācijas koordinatoru pilotprojektu ir nepieciešams attīstīt tālāk kā valsts finansētu remigrācijas atbalsta programmu.
  
• Remigrācijas procesa veicināšanai būtiska nozīme ir remigrācijas koordinatoru tīkla paplašināšanai pašvaldībās.
  
• Reģionālajiem remigrācijas koordinatoriem ir būtiska loma tiešajā komunikācijā ar diasporas interesentiem par atgriešanos Latvijā, tāpēc valstij ir nepieciešams aktivizēt pašvaldību iesaisti remigrācijas koordinatoru tīkla paplašināšanā, lai sasniegtu maksimāli lielāku diasporas auditoriju.
  
• Ir jāveicina ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu pielīdzināšanas iespējas.
  
• Lai stimulētu remigrantu iesaistīšanos saimnieciskās darbības uzsākšanā, ir nepieciešams turpināt 2018. gadā iesākto grantu piešķiršanu konkursa kārtībā remigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai. Šis atbalsts tika īstenots VARAM pilotprojekta “Reģionālais remigrācijas koordinators” ietvaros. Granti remigrantu saimnieciskās darbības uzsākšanai ir viens no stimulējošiem faktoriem, lai mudinātu aizbraukušos atgriezties Latvijā un uzsākt savu saimniecisko darbību.
  
• Ir jāstimulē finanšu atbalsta institūciju savstarpējā sadarbība, lai remigrantiem, kuri interesējas par saimnieciskās darbības uzsākšanu, atvieglotu piekļuvi finanšu instrumentiem.
  
• Būtu ieteicams valstij sadarbībā ar pašvaldībām izveidot speciālu dzīvojamā fonda programmu remigrantiem.
  
• Vienkopus, piemēram, VARAM ietvaros, koordinēt pašvaldību un saistošo organizāciju, kā arī uzņēmēju aktivitātes pozitīvas un saistošas dzīves vides, darba piedāvājumu un atbalsta instrumentu popularizēšanai gan diasporai, gan Latvijas vietējai auditorijai.
  
• Aktīvi iesaistīt pašvaldības savas darba un dzīves vides popularizēšanā.
  
• Nepieciešams izstrādāt un realizēt īpašas reklāmas kampaņas par atgriešanās savlaicīgu plānošanu.
  
• Veicināt remigrācijas procesam nepieciešamās informācijas plašu pieejamību.
  

  Diasporas latviešu valodas apmācības un izglītības nodrošinājums, kā arī latviskās apziņas un piederības veicināšanas pasākumi ir pamats ilgtermiņa remigrācijas veicināšanai.

Informācijas pieejamība un novadīšana līdz mērķauditorijai

  Ļoti trūkst informācija par to, kur un kā sākt meklēt atbalstu. Lai gan iespēju ir ļoti daudz, cilvēki nezina, kā tajā  orientēties. Viņiem arī nav izpratnes, ar ko kurš dienests Latvijā nodarbojas.

  Nepieciešams popularizēt pozitīvo pieredzi par veiksmīgiem atgriešanās stāstiem Latvijā, tādējādi likvidējot negatīvo attieksmi pret remigrantiem un mazinot psiholoģisko diskomfortu tautiešiem, kuri plāno atgriezties Latvijā.

• Popularizēt atgriešanos Latvijā kā modes lietu.
  
• Veicināt uzvarētāju filozofiju, kas stimulē auditoriju uzdrošināties uzsākt uzņēmējdarbību vai indivīdam pievērsties jauniem izaicinājumiem savā dzīvē.
  
• Priekšrocību apzināšana dzīvei Latvijā un to popularizēšana jāīsteno ne tikai interneta vidē, bet visā sabiedriskajā telpā kopumā. Īpaši uz to jāmudina Latvijas sabiedrība, jo labākais un uzticamākais prezentētājs ārzemēs dzīvojošajiem ir Latvijā dzīvojošie radi un draugi.
  
• Portāls Latvija.lv ir uzskatāms par valsts galveno informācijas avotu un tā saucamo vienas pieturas aģentūru interneta vidē par valsts un pašvaldību institūciju sniegtajiem pakalpojumiem.
  
• Nepieciešams izanalizēt un uzlabot portāla Latvija.lv izmantošanas ērtumu un pakalpojumu kvalitāti, to aprakstos izmantojot valodu, kas nav specifiska vai citēta no normatīvajiem aktiem, bet saprotama ikvienam pakalpojumu izmantotājam.
  
• NVA tīmekļa vietne NVA.gov.lv, kā arī CV un vakanču portāls ir valsts galvenie instrumenti iekšējā darbaspēka apritē un tā pārkvalifikācijas un mūžizglītības programmu realizēšanā, tāpēc publiskajām aktivitātēm sabiedriskajā telpā ir nepieciešams valstisks atbalsts un virziens tandēmā ar ministriju un citu valsts iestāžu aktivitātēm darbaspēka jautājumos.
  
• NVA varētu organizēt online vakanču gadatirgu, uzrunājot diasporu.
  
• Pašvaldībām, kuras vēlas piesaistīt sev remigrantus vai iekšējos Latvijas migrantus, būtu nepieciešams izveidot vienotus informācijas pasniegšanas principus un formātus. Tas interesentiem ļautu ātrāk un vieglāk atrast nepieciešamo informāciju.
  
• Par remigrācijas procesu aktīvāk jākomunicē sociālajos tīklos, meklējot diasporas interešu grupas. Tas ir līdzeklis, lai uzturētu kontaktu, saikni un radītu interesi par dzīvi Latvijā, mudinātu iedziļināties informācijas nesējos, piemēram, paps.lv un citu portālu informācijā. Maksimāli jāizmanto sociālo tīklu populārākās reklāmas iespējas.
  
• Vasarā publiskajos pasākumos organizēt aktivitātes, lai uzrunātu ciemos atbraukušos tautiešus par darba un dzīves vidi Latvijā patlaban. Šī informācija būs noderīga arī Latvijā dzīvojošajiem komunikācijā ar radiem un draugiem ārzemēs.
  
• Ieteikums: vadoties pēc VARAM remigrācijas koordinatoru komunikācijas pieredzes, izveidot uzlabotās sadzīves un darba vides salīdzinājumu “Toreiz un tagad”, kur atspoguļotos interesentu uzdotie jautājumi par dzīves vidi Latvijā un kas uzskatāmi parādītu pozitīvās izmaiņas pēdējos desmit gados. Šis materiāls būtu izplatāms visos iespējamos komunikācijas kanālos.
  

Nobeigumā

  Valstij ir nepieciešama vienota komunikācijas stratēģija diasporas jautājumos, kuras ietvaros tiktu realizēts vienots komunikācijas formāts. Ir jāizveido kopīgs informācijas novadīšanas plāns, lai sasniegtu visplašāko auditoriju gan Latvijā, gan ārpus tās robežām, jānodrošina izvirzīto mērķu sasniegšana pēc būtības, pateicoties nepieciešamās informācijas apritei. Šādas stratēģijas izstrādāšanas koordinēšanu un ieviešanu ir gatavs uzņemties Latvijas Nacionālo vērtību fonds, veidojot ekspertu darba grupas un iesaistot nepieciešamās sadarbības organizācijas.

  Vienotas komunikācijas stratēģijas ieguvumi:

• iespēja virzīt sabiedrības domu vēlamajā virzienā, kvalitatīvāk un ātrāk sasniegt izvirzītos mērķus;
  
• iespēja kvalitatīvi koordinēt komunikācijas procesus;
  
• iespēja efektīvi optimizēt un koordinēt saistošos izdevumus;
  
• mazināt trešo valstu darbaspēka ieplūšanu Latvijā.
  

Izvērsta informācija par forumu “Latvijas vērtības” norisi un atzinumiem pieejama LNVF detalizētajā pārskatā.

Informācija par foruma “Latvijas vērtības” pārskata autoriem:

Latvijas Nacionālo vērtību fonds

2018.gada 30.decembris 

Saziņai –

Egils Cīrulis

LNVF valdes priekšsēdētājs                              

egils.cirulis@latvijasvertibas.lv

latvijasvertibas.lv