Forumu cikls “Latvijas vērtības 2018”
Kopsavilkums
Ievads
Nodibinājums “Latvijas Nacionālo vērtību fonds”
(LNVF) dibināts 2018. gada martā ar mērķi izveidot sabiedrisku organizāciju,
kas rūpēsies par Latvijas vērtībām. LNVF valdē darbojas trīs cilvēki, kuri pārvalda
fonda aktivitātes:
- Egils Cīrulis – LNVF valdes
priekšsēdētājs,
- Patriks Grīva – idejas autors
un LNVF valdes loceklis,
- Ivars Āboliņš – LNVF valdes
loceklis.
Forumi “Latvijas vērtības” ir LNVF jauna iniciatīva, lai skaidrotu
situāciju ar pieaugošo darbaspēka problemātiku reģionos, kā arī izdarītu
būtiskākos secinājumus saistībā ar dzīves vides pilnveidošanu Latvijā. LNVF,
par pirmo un galveno vērtību Latvijā izvirzot cilvēku, izlēma apzināt
problemātiku, uzklausot visas iesaistītās puses, kuras ir iesaistītas cilvēka
dzīves vides veidošanā mūsu valstī. Ņemot vērā, ka, pēc Centrālās statistikas
pārvaldes datiem, no Latvijas joprojām, arī 2017. gadā, uz dzīvi citās valstīs
pārceļas vairāk cilvēku, nekā atgriežas, LNVF valde izlēma, ka fonda darbība
tiks uzsākta, meklējot iespējas remigrācijas veicināšanai, tādējādi risinot
darbaspēka trūkuma problēmu.
Lai apzinātu aktuālo situāciju, uzklausītu visu iesaistīto pušu
atzinumus, saskatītu problemātiku un meklētu risinājumus, tika izlemts
organizēt forumu ciklu “Latvijas vērtības” katrā no pieciem Latvijas plānošanas
reģioniem. Apaļā galda diskusijās forumos piedalījās: valsts un pašvaldību
pārstāvji; Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) speciālisti; uzņēmēji – darba
devēji; darba ņēmējus pārstāvošās arodbiedrības; diasporas organizācijas;
dažādu darbaspēka jautājumu risināšanas iniciatīvu veidotāji un citas
iesaistītās puses.
Šajā
pārskatā atrodamas forumu “Latvijas vērtības” laikā iegūtās atziņas, izteiktie
secinājumi un iespējamie risinājumi par tēmām:
- Uzņēmējdarbība un darba vide
- Dzīves vide Latvijā
- Reģionālie remigrācijas koordinatori
- Remigrācijas pieredze
- Informācijas pieejamība un novadīšana līdz
mērķauditorijai.
LNVF vadība ir gatava apspriest sadarbību tālāk aprakstīto risinājumu realizēšanā.
Forumu pamattēma: “Darba meklētāji un remigrācija”.
Apspriežamie jautājumi:
1.
Dzīves un darba vide
Latvijā – vērtējums un priekšlikumi pilnveidei.
2.
Vēlamās informācijas
novadīšana līdz mērķauditorijai.
Forumu formāts ir moderatora vadīta apaļā galda diskusija, kurā dalībniekiem ir gan prezentācijas, gan viedokļu apmaiņas iespējas.
Uzņēmējdarbība un darba vide
Patlaban
galvenie ekonomikas izaicinājumi izriet no norisēm darba tirgū – brīvo darba
roku skaits samazinās, kas rada spiedienu uz algām un ietekmē ražotāju konkurētspēju. Vienīgais ceļš, kā nodrošināt
ilgtspējīgu izaugsmi situācijā, kad darbaspēka daudzums sarūk, ir palielināt
ekonomikas produktivitāti un veicināt resursu izmantošanas efektivitāti. Eksporta
un investīciju stimulēšana, produktivitātes pieaugums un cilvēkkapitāla
attīstība ir būtiskākie faktori, uz ko jākoncentrē uzmanība valstī.
Uzņēmēji
visos reģionos atzīst darbaspēka resursu trūkumu, pat līdz kritiskai robežai.
Tas ne tikai neļauj uzņēmumiem attīstīties, bet bieži vien sāk ietekmēt jau
pamatfunkciju veikšanas kvalitāti un apjomu. Mūsdienās ir raksturīga liela darbaspēka kustība visā
pasaulē, tāpēc jābūt reģionālai stratēģijai tās regulēšanā.
Uzņēmēji ir gatavi spert nepieciešamos soļus
problēmas risināšanā. Viņi vēlas radīt darba ņēmēju konkurenci ar darbaspēku,
kas tiktu ievests no trešajām valstīm. Uzņēmēji grib, lai valstī ievestā
darbaspēka nodokļu apjomu pielīdzinātu vietējā darbaspēka nodokļu apjomam.
- Lai
mazinātu uzņēmēju spiedienu un vēlmi atvieglot nodokļu slogu ievestajam
darbaspēkam, būtu nepieciešama valsts mērķtiecīga, plānveida un aktīva rīcība
remigrācijas procesa īstenošanā, kā arī šā procesa publicitātes īstenošana un
skaidrošana Latvijas sabiedrībai un diasporas vidē.
- Valsts
nodokļu sistēmai jābūt ilglaicīgi paredzamai.
- Prioritārs
ir vietējā kapitāla uzņēmumu valstisks atbalsts.
- Nepieciešams
paaugstināt vidējo un mazo uzņēmumu efektivitāti tirgū, lai uzņēmēji varētu ar
izpratni pielāgoties tirgus attīstības tendencēm.
- Nepieciešama
uzņēmēju izglītošana, piemēram, organizējot labas darba vides un sociālo
pabalstu prakses apmaiņu starp uzņēmējiem ne tikai lokālā, bet arī starpreģionu
mērogā.
- Nepieciešams
mazināt normatīvo aktu slogu un kontrolējošo iestāžu radīto administratīvo
slogu. Ieteikums būtu organizēt pašvaldību, iestāžu speciālistu un uzņēmēju
kopīgu darba grupu vai pasākumu kopumu, lai veiktu pētniecisku un analītisku
darbu par normatīvo aktu slogu un kontrolējošo iestāžu radīto administratīvo slogu
Latvijā. Sagatavotais izvērtējums būtu jāiesniedz valdībā un Saeimā, lai
panāktu optimālu rezultātu.
- Nozīmīga
ir ceļu infrastruktūras sakārtošana lauku teritorijās, jo tas stimulēs gan
darbaspēka intensīvāku kustību, gan remigrācijas intensitāti laukos, gan jaunu
uzņēmumu rašanos lauku teritorijās.
- Nepieciešams
stimulēt labas pārvaldības prakses pieredzes apmaiņu starp pašvaldībām.
Reģioniem ir grūti piesaistīt speciālistus no
Latvijas centra un lielajām pilsētām sakarā ar augstām atalgojuma prasībām un vēl
jo grūtāk ieinteresēt potenciālos remigrantus.
- Viens no būtiskākajiem motivatoriem remigrācijai
ir vidējās algas pakāpenisks kāpums valstī.
Arodbiedrību
skatījumā būtiska problēma ir darba devēja nevērīgā attieksme pret darba
ņēmēju, darba vides kvalitāte, izaugsmes iespēju trūkums. Šie faktori bieži
kļūst par primāro iemeslu darba ņēmēju migrācijai.
- Ir jāstimulē uzņēmumu izpratne par darba vides un
sociālo aspektu uzlabošanu, kā arī savu darbinieku izglītošanu. Lai veidotos
Eiropas standartiem atbilstoša darba vide Latvijā, uzņēmējiem jāiegulda savos
darbiniekos. Tas sekmēs katra uzņēmuma pozitīvo tēlu un potenciālo remigrantu
atgriešanos. Labākais darba vides tēla radītājs citiem ir esošais darbinieks.
Jāmotivē darba meklētāji kļūt elastīgākiem un aktīvākiem,
jāspēj parādīt ieguvumus un Latvijas uzņēmumu potenciālu. Tāpat jāveicina
uzņēmēju izpratne par darba vides attīstības nepieciešamību atbilstoši mūsdienu
situācijai.
- Nepieciešams
aktīvi īstenot darba vidē organizētas apmācības, kam ir pieejams valsts
finansējums, tostarp palielinot uzņēmēju informētību par šādām iespējām. ESF projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” (projekts Nr.
7.1.1.0/15/I/001) ietvaros īstenotā aktīvā nodarbinātības pasākuma “Apmācība pie darba devēja” mērķis: ar darba devējam
vajadzīgā ES finansiālo atbalstu īstenots projekts, lai profesionālo, vidējās
izglītības un arodizglītības iestāžu audzēkņiem nodrošinātu darba vidē balstītas mācības, kā arī mācību prakses
iespējas.
- Nepieciešams
pārskatīt bezdarbnieku izglītības vides finansējumu un tematiku, lai
bezdarbnieki efektīvāk iekļautos darba tirgū; mazināt formālās darbības gan
sociālajos dienestos, gan ilgstošo bezdarbnieku vidū; stimulēt apmācību
programmas uzņēmumos, kur atbildība ir gan darba devējam, gan darba ņēmējam.
Īpaša uzmanība jāpievērš mazkvalificētā
darbaspēka problemātikas risināšanai Latvijā, jo šajā segmentā vēl
ilgi nespēsim konkurēt ar Eiropas darba tirgu.
- Mazkvalificētā darbaspēka
pārkvalificēšanās valsts
programmām jābūt pastāvīgām, nevis kampaņveida, arī pielāgojamām uzņēmēju
vajadzībām. Ļoti būtiska nozīme ir NVA veiktajam darbam un aktivitātēm, NVA
sadarbībai ar uzņēmējiem un to organizācijām.
- Veicināt inovācijas un produktivitāti uzņēmumos,
kas samazina mazkvalificētā darbaspēka nepieciešamību. Popularizēt
inovāciju ieviešanas iespējas uzņēmējiem.
Veiksmīgākai
remigrantu piesaistei ieteicams:
- Darba piedāvājumu aktivitāšu pasākumus veidot
vasarā, kad potenciāli lielākā daļa ārvalstīs mītošo tautiešu ierodas apciemot
Latviju;
- Nepieciešams palielināt informācijas plūsmu
diasporai par uzņēmējdarbības un dzīves vides attīstību Latvijā. Šīs saiknes saglabāšana ir būtiska ne tikai īstermiņā, bet arī daudzu gadu
perspektīvā.
Dzīves vide Latvijā
Forumu cikla
“Latvijas vērtības” ietvaros pierādīts, ka atalgojums nav vienīgais nozīmīgais
faktors, ko cilvēki izvērtē, izskatot iespēju uzsākt dzīvi kādā Latvijas
reģionā. Kopumā tikpat būtiski ir divi citi faktori: bērnu izglītības iespējas
un dzīvojamā fonda resursi.
Ja darba dzīve reģionā ir aktīva, pieprasījums
pēc pirmsskolas iestādēm ir īpaši liels. No galvaspilsētas attālākajos novados
ir vieglāk dabūt vietu bērnudārzā.
- Pašvaldībām un valsts institūcijām jāstrādā pie
konkrētiem ilgtermiņa instrumentiem, kas palīdz uzlabot dzīves kvalitāti iedzīvotājiem un it īpaši jaunajām ģimenēm ar bērniem.
Pašvaldībām ir īpaši liela loma, lai noturētu
iedzīvotājus reģionā un piesaistītu jaunus. Tiek uzlabota skolu infrastruktūra,
tās tiek modernizētas, veidotas dienesta viesnīcas. Ir pašvaldības atbalsts
pirmsskolas un skolas vecuma bērniem, iespēja saņemt no pašvaldības mācību
līdzekļus, veiksmīgākajiem audzēkņiem tiek maksātas stipendijas. Tomēr,
piemēram, Ludzas novadā aptuveni 25% no tur dzimušajiem līdz skolai
nenonāk, jo vecāki izbrauc uz ārvalstīm.
- Īpaši svarīga ir pašvaldības vēlme stratēģiski un
mērķtiecīgi plānot atbalsta mehānismus ģimenēm ar bērniem. Svarīgi ir pašvaldībām orientēties ne tikai uz pabalstu
sistēmu, bet arī attīstīt
pakalpojumu pieejamību.
Pašvaldības
iegulda darbu un līdzekļus, attīstot pirmsskolas izglītības iestādes, taču lielā
daļā pašvaldību, it sevišķi pilsētās, pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Tāpēc ir nepieciešams aktivizēt
pašvaldību vēlmi risināt šo problēmu, stimulējot privātos uzņēmējus attīstīt
pirmsskolas izglītības iestādes.
Latvijas priekšrocība salīdzinājumā ar
citām Eiropas attīstītajām valstīm ir iespēja reģionos individuāli risināt
problēmas gan ģimenēm ar bērniem, gan remigrantiem, tāpat ir iespējama
individuāla pieeja bērnu apmācībai skolās. Tomēr visos forumos tika kritizēta
Latvijas izglītības sistēma, tāpēc nepieciešams aktivizēt politisko gribu, lai
IZM veiktu analīzes, īstenotu izmaiņu izstrādes un ieviestu izglītības sistēmā
projektus, kas balstīti uz ilglaicīgu un fleksiblu, mūsdienu dzīves
nepieciešamībām pielāgoties spējīgu sistēmu.
- Nepieciešams
mainīt vai pilnveidot izglītības sistēmu Latvijā atbilstoši mūsdienu dzīves un
darba vides prasībām, ieviešot saturu, kas balstīts uz lietpratību, izvērtējot
un apkopojot labāko attīstīto valstu pieredzi.
- Īpaša
uzmanība jāpievērš izglītības satura kvalitatīvajam aspektam un praktiskā
pielietojuma pieredzei.
- Investējot
jauniešu apmācībā, nepieciešams radīt noteikumus ieguldīto līdzekļu
atražošanai. Piemēram, noslēgta valsts vai pašvaldības iestādes vienošanās ar
jaunieti par to, ka pēc izglītības iegūšanas viņš noteiktu laiku nostrādā
Latvijas ekonomiskajā vidē. Savukārt, ja tas netiek izpildīts, jaunietim ir
pienākums atmaksāt viņa izglītībā ieguldītos līdzekļus.
- Jāveicina sadarbība izglītības jomā starp
novadiem kā pieredzes apmaiņa, kopīgu pakalpojumu izstrādāšanas iespējas.
- Ieteicams
ieviest skolās novada mācību; tas ir ļoti labs instruments, kas stimulē un
attīsta lokālpatriotismu jauniešos.
- Audzēkņiem
skolās būtu sistemātiski jāveido izpratne par uzņēmējdarbības vidi, vienkāršoti,
bet visaptveroši skaidrojot tās principus. Jau vidusskolas vai augstskolas
laikā jāpalīdz jauniešiem apvienot mācības ar darbu, iekļauties uzņēmumu darba
vidē, sniedzot reālu pienesumu uzņēmumam, kā arī ātrāk nostiprinoties kā
personībai darba tirgū.
Latgalē paaudžu maiņa ir īpaši nepieciešama, jo reģionā dzīvo pārsvarā
vecāka gadagājuma ļaudis. Tas, ka jaunieši dodas iegūt
izglītību un darba pieredzi ārvalstīs,
nav nekas negatīvs, taču ir jāceļ valsts
prestižs, jāattīsta
dzīves un sociālā vide, lai
viņi vēlētos atgriezties
Latvijā.
Visos
reģionos ir akūts dzīvojamā fonda trūkums,
kas ir gan remigrācijas, gan iekšējo migrāciju
bremzējošs faktors. Trūkst mājokļu, ko iegādāties, taču vēl būtiskāka ir nepieciešamība pēc īres dzīvokļiem.
- Īres nami kā iespējamais risinājums būtu valsts
un pašvaldības primāri risināmais jautājums.
- Dzīvojamā
fonda attīstībai ir nepieciešams meklēt valstiskus risinājumus un stimulēt
lielāku pašvaldību iniciatīvu. Dzīvojamo telpu īres likumprojekta tālāka
virzīšana 13. Saeimā ir īpaši aktuāla. Tas regulētu dzīvojamo platību īres tirgu, kā arī
normalizētu situāciju ar īstermiņa īres piedāvājumiem, kas pašlaik neveicina
problēmas risinājumu.
Pašvaldībām
ir aktīvi jāiesaistās savas
darba un dzīves vides popularizēšanā. Pašvaldību kvalitatīvas dzīves vides
piedāvājumu konkurence komunikācijā ar diasporu būs efektīvs remigrācijas
veicināšanas instruments.
Reģionālie remigrācijas koordinatori
Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk VARAM) īstenotais
“Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas
veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”” ir atzīstams par ļoti veiksmīgu pilotprojektu
komunikācijā ar diasporu. Šis pilotprojekts noteikti
jāattīsta kā valsts nozīmes stratēģisks projekts ar pašvaldību aktīvu
iesaisti, ar koordinatoru tīkla paplašināšanu tieši pašvaldībās. Tas būtu viens
no risinājumu variantiem tā sauktajai “Vienas pieturas aģentūrai”.
Diasporas
uzticība pašvaldībām patlaban ir daudz lielāka nekā valstij, tāpēc nepieciešams
mudināt pašvaldības aktīvāk iesaistīties remigrācijas procesos. “Reģionālās remigrācijas koordinatoru”
darbības potenciālais pienesums ekonomikā
2018. gada laikā:
|
Sagatavotie
piedāvājumi |
Atgriezušies |
|
|
KOPĀ
(par 2018. gadu) |
ģimenēm |
Cilvēkiem |
ģimenes |
|
|
831 |
1813 |
163 |
2018. gada laikā ar remigrācijas koordinatoru
līdzdalību atgriezušies 399 cilvēki, no kuriem
250 pieaugušie.
Pieņemot, ka
atgriezušies ģimenes cilvēki ir augsti motivēti strādāt un iekārtojas
darbavietās, kur vidējais atalgojums sasniedz vismaz vidējo valstī, redzam šādu
apgrozāmo līdzekļu un nodokļu akumulāciju valstī, ko ienes 250
strādājošie:
Cilvēku skaits |
Vidējais
atalgojums |
Sociālās iemaksas 11% |
IIN 20% |
DD sociālās iemaksas 24,09% |
1 cilvēks mēnesī |
1000,00 |
110,00 |
178,00 |
240,90 |
250 cilvēki
mēnesī |
250 000,00 |
27 500,00 |
44 500,00 |
60 225,00 |
250 cilvēki gadā |
3 000 000,00 |
330 000,00 |
534 000,00 |
722 700,00 |
250 cilvēki 5
gados |
15 000 000,00 |
1650000 |
2 670 000,00 |
3 613 500,00 |
Tabulā
redzams, ka gadā potenciālais nodokļu ieguvums valstī ir 1
586 700,00 EUR.
Savukārt, ja
šie cilvēki ir apmierināti ar dzīvi Latvijā un strādā vismaz piecus gadus, potenciālais nodokļu apjoms, pastāvot
nemainīgai nodokļu sistēmai, veido 7 933 500,00 EUR. Savukārt potenciālais
šo ģimeņu apgrozāmo līdzekļu apjoms piecu gadu laikā ir 15
000 000,00 EUR.
Tas noteikti
būtu minimālais pienesums Latvijas ekonomikai, jo vismaz 20% no atbraukušajiem
iesaistās uzņēmējdarbībā, kas potenciāli rada jaunas darbavietas un dod daudz
lielāku ekonomisko efektu.
Lai stimulētu remigrantu iesaistīšanos
saimnieciskās darbības uzsākšanā, nepieciešams turpināt 2018. gadā uzsākto
grantu piešķiršanu konkursa kārtībā remigrantiem saimnieciskās darbības
uzsākšanai. VARAM granti
remigrantu saimnieciskās darbības uzsākšanai ir viens no stimulējošiem
faktoriem, lai mudinātu aizbraukušos atgriezties Latvijā un uzsākt savu
saimniecisko darbību
Reģionālie remigrācijas koordinatori, gatavojot
personalizētus informācijas piedāvājumus, ir secinājuši, ka pastāv trīs
tipiskākās problēmsituāciju grupas, kas kavē remigrācijas procesu.
1.
Informācijas trūkums par
Latvijas normatīvo aktu prasībām diasporas, tostarp potenciālo remigrantu,
vidū.
2.
Nepilnības Latvijas
normatīvajā regulējumā jeb šķēršļi remigrācijai.
3.
Negatīvi stereotipi vai
neizdevusies pieredze komunikācijā ar Latvijas valsts pārvaldes iestādēm.
Remigrācijas pieredze
Motivācija, kas patlaban mudina
tautiešus atgriezties Latvijā, ir viņu vēlme, lai bērni izglītību iegūst
dzimtajā valodā. Tiek minēts, ka bērnu skološana Latvijā ir ērtāka. Potenciālie
saimnieciskās darbības uzsācēji vēlas iegūto pieredzi ārzemēs izmantot
dzimtenē. Daļa tautiešu atgriežas, stipro dzimtas saišu mudināti. Citiem
iemesls atgriezties Latvijā ir drošāka dzīves vide (terorisma draudi, masu
nekārtības). Viens no stimulējošiem faktoriem, kas veicina vēlēšanos
atgriezties Latvijā, ir atziņa, ka “jebkur citur pasaulē es esmu tikai
iebraucējs, bet Latvijai esmu piederīgs”.
- Valstij
ir nepieciešams definēt un pieņemt īstermiņa un ilgtermiņa remigrācijas
risinājumus.
- Jāpaaugstina
pašvaldību loma remigrācijas sekmēšanā, ņemot vērā, ka potenciālo remigrantu
uzticēšanās līmenis pašvaldībām ir augstāks nekā valstij kopumā.
- VARAM
uzsāktais pilotprojekts “Reģionālais remigrācijas koordinators” ir vērtējams kā
sekmīgs un nepieciešams Latvijas tautsaimniecībai, un tas būtu jāvirza kā
valsts finansēts projekts, kā valsts remigrācijas stratēģijas viena no
pamatnostādnēm. Reģionālo remigrācijas koordinatoru pilotprojektu ir
nepieciešams attīstīt tālāk kā valsts finansētu remigrācijas atbalsta
programmu.
- Remigrācijas
procesa veicināšanai būtiska nozīme ir remigrācijas koordinatoru tīkla
paplašināšanai pašvaldībās.
- Reģionālajiem
remigrācijas koordinatoriem ir būtiska loma tiešajā komunikācijā ar diasporas
interesentiem par atgriešanos Latvijā, tāpēc valstij ir nepieciešams aktivizēt
pašvaldību iesaisti remigrācijas koordinatoru tīkla paplašināšanā, lai
sasniegtu maksimāli lielāku diasporas auditoriju.
- Ir jāveicina ārvalstīs iegūto izglītības
dokumentu pielīdzināšanas iespējas.
- Lai
stimulētu remigrantu iesaistīšanos saimnieciskās darbības uzsākšanā, ir
nepieciešams turpināt 2018. gadā iesākto grantu piešķiršanu konkursa kārtībā
remigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai. Šis atbalsts tika īstenots
VARAM pilotprojekta “Reģionālais remigrācijas koordinators” ietvaros. Granti remigrantu
saimnieciskās darbības uzsākšanai ir viens no stimulējošiem faktoriem, lai
mudinātu aizbraukušos atgriezties Latvijā un uzsākt savu saimniecisko darbību.
- Ir
jāstimulē finanšu atbalsta institūciju savstarpējā sadarbība, lai remigrantiem,
kuri interesējas par saimnieciskās darbības uzsākšanu, atvieglotu piekļuvi
finanšu instrumentiem.
- Būtu
ieteicams valstij sadarbībā ar pašvaldībām izveidot speciālu dzīvojamā fonda
programmu remigrantiem.
- Vienkopus,
piemēram, VARAM ietvaros, koordinēt pašvaldību un saistošo organizāciju, kā arī
uzņēmēju aktivitātes pozitīvas un saistošas dzīves vides, darba piedāvājumu un
atbalsta instrumentu popularizēšanai gan diasporai, gan Latvijas vietējai
auditorijai.
- Aktīvi
iesaistīt pašvaldības savas darba un dzīves vides popularizēšanā.
- Nepieciešams
izstrādāt un realizēt īpašas reklāmas kampaņas par atgriešanās savlaicīgu
plānošanu.
- Veicināt
remigrācijas procesam nepieciešamās informācijas plašu pieejamību.
Diasporas latviešu valodas apmācības un izglītības nodrošinājums, kā arī latviskās apziņas un piederības veicināšanas pasākumi ir pamats ilgtermiņa remigrācijas veicināšanai.
Informācijas pieejamība un novadīšana līdz mērķauditorijai
Ļoti trūkst informācija par to, kur un kā sākt meklēt atbalstu. Lai gan iespēju
ir ļoti daudz, cilvēki nezina, kā tajā
orientēties. Viņiem arī nav izpratnes, ar ko kurš
dienests Latvijā nodarbojas.
Nepieciešams popularizēt pozitīvo
pieredzi par veiksmīgiem atgriešanās stāstiem Latvijā, tādējādi likvidējot
negatīvo attieksmi pret remigrantiem un mazinot psiholoģisko diskomfortu
tautiešiem, kuri plāno atgriezties Latvijā.
- Popularizēt
atgriešanos Latvijā kā modes lietu.
- Veicināt
uzvarētāju filozofiju, kas stimulē auditoriju uzdrošināties uzsākt
uzņēmējdarbību vai indivīdam pievērsties jauniem izaicinājumiem savā dzīvē.
- Priekšrocību
apzināšana dzīvei Latvijā un to popularizēšana jāīsteno ne tikai interneta
vidē, bet visā sabiedriskajā telpā kopumā. Īpaši uz to jāmudina Latvijas
sabiedrība, jo labākais un uzticamākais prezentētājs ārzemēs dzīvojošajiem ir
Latvijā dzīvojošie radi un draugi.
- Portāls
Latvija.lv ir uzskatāms par valsts galveno informācijas avotu un tā
saucamo vienas pieturas aģentūru interneta vidē par valsts un pašvaldību institūciju sniegtajiem pakalpojumiem.
- Nepieciešams
izanalizēt un uzlabot portāla Latvija.lv izmantošanas ērtumu un
pakalpojumu kvalitāti, to aprakstos izmantojot valodu, kas nav specifiska vai
citēta no normatīvajiem aktiem, bet saprotama ikvienam pakalpojumu izmantotājam.
- NVA tīmekļa vietne NVA.gov.lv, kā arī CV un vakanču portāls
ir valsts galvenie instrumenti iekšējā darbaspēka apritē un tā
pārkvalifikācijas un mūžizglītības programmu realizēšanā, tāpēc publiskajām
aktivitātēm sabiedriskajā telpā ir nepieciešams valstisks atbalsts un virziens
tandēmā ar ministriju un citu valsts iestāžu aktivitātēm darbaspēka jautājumos.
- NVA
varētu organizēt online vakanču gadatirgu, uzrunājot diasporu.
- Pašvaldībām,
kuras vēlas piesaistīt sev remigrantus vai iekšējos Latvijas migrantus, būtu
nepieciešams izveidot vienotus informācijas pasniegšanas principus un formātus.
Tas interesentiem ļautu ātrāk un vieglāk atrast nepieciešamo informāciju.
- Par
remigrācijas procesu aktīvāk jākomunicē sociālajos tīklos, meklējot diasporas
interešu grupas. Tas ir līdzeklis, lai uzturētu kontaktu, saikni un radītu
interesi par dzīvi Latvijā, mudinātu iedziļināties informācijas nesējos,
piemēram, paps.lv un citu portālu informācijā. Maksimāli jāizmanto
sociālo tīklu populārākās reklāmas iespējas.
- Vasarā
publiskajos pasākumos organizēt aktivitātes, lai uzrunātu ciemos atbraukušos
tautiešus par darba un dzīves vidi Latvijā patlaban. Šī informācija būs
noderīga arī Latvijā dzīvojošajiem komunikācijā ar radiem un draugiem ārzemēs.
- Ieteikums: vadoties pēc VARAM
remigrācijas koordinatoru komunikācijas pieredzes, izveidot uzlabotās sadzīves
un darba vides salīdzinājumu “Toreiz un tagad”, kur atspoguļotos interesentu
uzdotie jautājumi par dzīves vidi Latvijā un kas uzskatāmi parādītu pozitīvās
izmaiņas pēdējos desmit gados. Šis materiāls būtu izplatāms visos iespējamos
komunikācijas kanālos.
Nobeigumā
Valstij
ir nepieciešama vienota komunikācijas stratēģija diasporas jautājumos, kuras ietvaros tiktu realizēts vienots
komunikācijas formāts. Ir jāizveido kopīgs informācijas
novadīšanas plāns, lai sasniegtu visplašāko auditoriju gan Latvijā, gan ārpus
tās robežām, jānodrošina izvirzīto mērķu sasniegšana pēc būtības, pateicoties
nepieciešamās informācijas apritei. Šādas stratēģijas izstrādāšanas
koordinēšanu un ieviešanu ir gatavs uzņemties Latvijas Nacionālo vērtību fonds,
veidojot ekspertu darba grupas un iesaistot nepieciešamās sadarbības
organizācijas.
Vienotas komunikācijas
stratēģijas ieguvumi:
- iespēja
virzīt sabiedrības domu vēlamajā virzienā, kvalitatīvāk un ātrāk sasniegt
izvirzītos mērķus;
- iespēja
kvalitatīvi koordinēt komunikācijas procesus;
- iespēja
efektīvi optimizēt un koordinēt saistošos izdevumus;
- mazināt
trešo valstu darbaspēka ieplūšanu Latvijā.
Izvērsta
informācija par forumu
“Latvijas vērtības” norisi un atzinumiem pieejama LNVF
detalizētajā pārskatā.
Informācija par foruma “Latvijas
vērtības” pārskata autoriem:
Latvijas Nacionālo vērtību fonds
2018.gada 30.decembris
Saziņai –
Egils Cīrulis
LNVF valdes priekšsēdētājs
egils.cirulis@latvijasvertibas.lv