Par forumu “Latvijas vērtības” Ludzā - Nevis inovācijas, bet parastas darba vietas
17. augusts, 2018 pl. 21:00
Latvijā daudzus gadus kļūdaini ir uzskatīts, ka mūsu nākotne un
pievienotā vērtība būs tehnoloģijas un inovācijas. Šis apgalvojums ir patiess
tikai daļēji un attiecas tikai uz jaunatni, kas mazākā mūsu sabiedrības daļa.
Vecuma grupā 45 + situācija ir pavisam savādāka, Ludzā forumu cikla
"Latvijas vērtības" atklāšanā teica Latvijas Tirdzniecības un
Rūpniecības kameras padomes locekle Inga Zemdega – Grāpe.
„Daudzi gados vecāki
un pat vidējās paaudzes cilvēki, kuri strādā labus darbus, bieži nemaz neprot
veikt visparastākās darbības datorā. Tas nav mīts, bet realitāte. Latvijai ir
jānodrošina arī tradicionālās darba vietas, nedrīkst runāt tikai par inovācijām
un tehnoloģijām. Jo daudzus cilvēkus apmācīt vai pārmācīt ir neiespējami. Tas
ir jāatzīst!” diskusiju laikā teica I. Zemdega – Grāpe. Tāpat viņa akcentēja,
ka ļoti būtiska problēma Latvijā ir darba ražīgums – tas, viņasprāt, par
aptuveni 50 procentiem atpaliekot no darba ražīguma Rietumeiropā. „Man pieder
šūšanas cehs un kā piemēru varu minēt to, ka Itālijā gludinātāji strādā precīzi
divas reizes ātrāk un vairāk kā Latvijā. Iznīcinot akordalgu un radot sistēmu,
ka visiem ir jāmaksā minimālā alga, esam radījuši darbinieku slāni, kas neredz
jēgu censties. Jo visi tāpat zina, ka minimālā alga būs un mazāk nebūs
neatkarīgi no izdarītā. Minēšu kādu piemēru – nesen pie manas rūpnīcas
piebrauca furgons, kurš tirgojās ar drēbēm. Un darbinieki darba laikā gāja
iepirkties. Es nedomāju, ka Vācijā kādā uzņēmumā kaut kas tāds būtu iespējams.
Man nācās vienkārši aizslēgt rūpnīcas durvis,” sašutusi ir I.Zemdega-Grāpe.
Viņai oponē Latvijas Nacionālo vērtību fonda valdes priekšsēdētājs Egils
Cīrulis, kurš norāda, ka ir normāli cilvēkam maksāt vismaz minimālo algu. „Ja
uzņēmēji izveidotu sistēmu, ka izdarot vairāk, var arī nopelnīt vairāk par
minimālo algu, daudzi būtu motivēti strādāt vairāk. Uzņēmējiem, tāpat kā mums
visiem ir jāmācās un jāveido darba spēkam pievilcīga atalgojuma sistēma,” teica
E.Cīrulis. Savukārt Latgales reģiona remigrācijas koordinatore Astrīda
Leščinska uzsver, ka ārvalstīs cilvēkiem ir jāstrādā daudz lielākās slodzēs
nekā Latvijā un mūsu darba vide ir ļoti brīva. „Ārzemēs ar tevi neviens
nespēlēsies. Kaut kas nepatīk – esi brīvs. Tas cilvēkus ļoti motivē un
izaudzina. Un daudzi nospriež – es gribu braukt mājās un pats būt uzņēmējs. Ir,
protams, risks. Bet ir jāriskē! Par piemēru varu minēt sievieti no Maltas –
viņa strādājusi rūpnīcā, stāvējusi pie slīdošās lentes un sapratusi, ka
pietiek. Atbrauca atpakaļ uz dzimto Maltu un tagad viņai ir veikals. Nebija
viegli, bet viņai ir! Tāpēc domāju, ka ar aizbraukušajiem nav nemaz tik slikti.
Daudzi atgriežas, tad, kad bērniem jāsāk iet skolā, daudzi tāpēc – ar pieredzi
un citu skatu uz dzīvi. Es ticu, ka mājās atgriezīsies daudzi,” optimistiska ir
A. Leščinska.
Forumi "Latvijas
vērtības" ir jauna iniciatīva, lai skaidrotu pašreizējo situāciju
pieaugošajā darbaspēka problemātikā reģionos, kā arī apzinātu būtiskākos
secinājumus dzīves vides pilnveidošanai Latvijā. Augustā un septembrī ciklā
notiek kopumā pieci forumi - pa vienam katrā Latvijas plānošanas reģionā.
Nākamais forums notiks
22.augustā Cēsīs, bet septembrī pasākumi gaidāmi Kurzemes, Zemgales un Rīgas
plānošanas reģionos. Visos "Latvijas
vērtības" forumos tiks apskatītas vienas un tās pašas tēmas, salīdzinot
problemātiku un secinājumus katrā reģionā. Dažādos pētījumos un aptaujās ir
secināts, ka atalgojuma apmērs nav vienīgais noteicošais faktors Latvijas darba
meklētāju un diasporas intereses piesaistei. Forumos tiks analizēti dažādi
faktori, kas tieši skar darba ņēmējus, kā arī netieši skar darba devējus un
ietekmē abu pušu vēlamo rezultātu sasniegšanu. Forumos paredzēts runāt par dzīves vides pilnveidošanu Latvijā -
pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem, uzņēmējdarbību reģionos, remigrantu pieredzi,
kā arī vēlamās informācijas novadīšanu līdz mērķa auditorijai, proti, cik saprotama
un cik viegli sasniedzama iedzīvotājiem ir izvietotā informācija par valsts un
pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem attiecīgajā segmentā, kā sniegtā
informācija ietekmē pakalpojumu izmantošanas apjomu, kā uzlabot informācijas
apriti.
Forumos apaļā galda diskusijās
piedalīsies valsts un pašvaldību pārstāvji, Nodarbinātības valsts aģentūras
speciālisti, uzņēmēji, darba ņēmējus pārstāvošās arodbiedrības, diasporas
organizācijas un citas iesaistītās puses. Katrā forumā tiks aicināti
piedalīties arī konkrētā reģiona iedzīvotāji.
Egils
Cīrulis
Latvijas Nacionālo vērtību fonds
T.: 29109309
E.: egils.cirulis@latvijasvertibas.lv
Latvijasvertibas.lv